labs trenins

Slinkums, nogurums un miegainība – lielākie ienaidnieki pirms došanās uz treniņu. Žēl, ka to labo “pēc treniņa” sajūtu nevar iekopēt pirms došanās uz nodarbību, lai būtu vairāk spēka cīņā pret šiem ienaidniekiem. Pēc treniņa bieži jūtams gandarījums par padarīto darbiņu, bet kādas vēl ir pazīmes, ka tev ir bijis tiešām labs treniņš?

Svīšana, muskuļu sāpes un nogurums ne vienmēr ir laba treniņa pazīmes. Kam vēl jāpievērš uzmanība, lai atzītu treniņu par izdevušos?

  1. Labsajūta. Ja slinkums pirms treniņa ir pievarēts, tad nodarbības laikā uzņemtie endorfīni nodrošinās labu noskaņojumu pēc treniņa. Veicot fiziskas aktivitātes tiek stimulēti hormonu darbības procesi smadzenēs un visā organismā, tādējādi cilvēks jūtas laimīgs un gandarīts.
  2. Jūties spēcīgāks. Nevis muskuļu sāpes, bet tieši spēks un izturība ir rādītāji, ka treniņš nācis par labu. Muskuļu sāpes ir rakturīgas augstas intensitātes treniņos un tad, ja sen neesi aktīvi sportojis. Var sāpēt muskuļi, kuri ikdienā strādā mazāk, bet fizisko aktivitāšu laikā tiek nodarbināti vairākkārtēji. Regulāra treniņu apmeklēšana uzlabos ķermeņa formu un fizisko sagatavotību, kā arī pasargās no traumām un muskuļu sāpēm.
  3.  Sirdsdarbība. Veiksmīgs treniņš nodrošina stiprāku sirdi un uzlabo asinsriti. Ja lieto fitnesa aproci vai viedpulksteni, kas spēj noteikt sirdsdarbību, seko līdzi izmaiņām treniņa laikā un miera režīmā. Zemākais intensitātes slieksnis, kas nodrošina darbaspēju paaugstināšanos ir 60-70% no maksimālā sirdsdarbības ritma. Maksimālo sirds ritmu aprēķina pēc formulas 220-vecums gados.
    Piemērs slodzes intensitātes aprēķināšanai – sieviete, 25 gadi. Maksimālais sirds ritms ir 220-25=195. Tad 60% no 195=117sit/min, bet 70% no 195=137sit/min. Secinājums – lai treniņš dotu labus rezultātus, pulss treniņa laikā ir jānotur 117 līdz 137 sitieni minūtē.
  4. Labs miegs. Pietiekams un kvalitatīvs miegs nodrošina muskuļu atjaunošanos, stresa līmeņa samazināšanos un darba spēju paaugstināšanos. Pēc laba treniņa ķermenis gribēs kārtīgi atpūsties, līdz ar to aizmigšanai nevajadzētu sagādāt problēmas. Regulāras fiziskās aktivitātes arī uzlabo miega kvalitāti, samazinot trauksmainību.

Jebkura fiziskā aktivitāte (spēka treniņš, deju nodarbība, pastaiga, skriešana, u.tt) sniedz labu ieguldījumu tavā organismā. Seko līdzi pašsajūtai, ķermeņa formas izmaiņām, fiziskai sagatavotībai un miega kvalitātei. Iemācies uzveikt slinkumu, disciplinē sevi ar regularitāti treniņu apmeklēšanā, bet atceries ieturēt atpūtas pauzi saaukstēšanās vai citos saslimšanas gadījumos. 

Avots: Myfitnesspal.

Comments are closed.